Rēzeknes lidlauks
| Rēzeknes lidlauks | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
 Rēzeknes lidlauka skrejceļš un radars TPS-117 | |||||||
| IATA: nav – ICAO: EVNA | |||||||
  Rēzeknes lidlauks | |||||||
| Pamatinformācija | |||||||
| Tips | Militārā | ||||||
| Īpašnieks | Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija | ||||||
| Atrašanās vieta | Kuciņi Rēzeknes novads, Latvija | ||||||
| Augstums vjl | 502 ft / 153 m | ||||||
| Koordinātas | 56°33′23″N 27°12′47″E / 56.55639°N 27.21306°EKoordinātas: 56°33′23″N 27°12′47″E / 56.55639°N 27.21306°E | ||||||
| Skrejceļi | |||||||
| |||||||
Rēzeknes lidlauks (ICAO: EVNA) jeb Audriņu lidlauks ir nesertificēts lidlauks Rēzeknes novadā. Izvietojies Audriņu pagastā Kuciņos uz ziemeļrietumiem no Rēzeknes 10 km no pilsētas centra. Lidlaukam ir viens 1300 m garš un 40 m plats asfaltbetona seguma skrejceļš. Lidlauka īpašnieks ir Aizsardzības ministrija.[1] Pie lidlauka atrodas NATO pretgaisa aizsardzības radars TPS-117, kas spēj kontrolēt gaisa telpu 450 kilometru rādiusā un 30 kilometru augstumā.
2014. gadā no lidlauka bija iespējami panorāmas lidojumi grupām un individuāli virs Rēzeknes, Latgales ezeriem, kā arī iespēja skatīt ES robežu no putna lidojuma.[2]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rēzeknes lidlauks izveidots Pirmā pasaules kara laikā. Latgales atbrīvošanas kauju laikā 1920. gada janvārī to izmantoja Sarkanās armijas gaisa spēki. Pēc lidlauka ieņemšanas 1920. gada aprīlī lidlaukā bija stacionētas britu kaujas lidmašīnas Sopwith Strutter un Sopwith Camel.[3] Pēc Latvijas okupācijas lidlauku pārvērta par PSRS Gaisa spēku gaisa bāzi. Pēc kara beigām Rēzeknes lidlaukā 1945. gada bāzējās aprīlī padomju gaisa aizsardzības spēku divīzijas ar diviem pārtvērēju pulkiem,[4] un līdz 1960. gadam tas bija PSRS karaspēka militārais lidlauks,[5][6][7] pēc tam lidlauku pārveidoja par civilo lidostu, ko izmantoja 40 minūšu ilgiem lidojumiem Rēzekne-Rīga;[8] tās darbību pārtrauca 1970. gados.[nepieciešama atsauce]
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1992. gadā Rēzeknes lidlauku nodeva Aizsardzības ministrijas valdījumā. 2001. gadā Latvijas valdība parakstīja līgumu ar ASV uzņēmumu Lockheed Martin par NATO prasībām atbilstoša astoņus miljonus latu vērta radara iegādi. Rēzeknes pilsētas un rajona iedzīvotāji pret radara uzstādīšanu Audriņu pagastā savāca aptuveni 17 tūkstošus parakstu. Tālas darbības trīsdimensiju radars TPS-117 2004. gadā tomēr tika uzstādīts. Audriņu pagastam un blakus esošajiem vēl sešiem pagastiem Aizsardzības ministrija samaksāja kompensāciju ap 140 000 latu apmērā, kas ieguldīti feldšerpunktu iekārtu iegādei un veselības monitoringam.[9]
2009. gadā uzņēmējs Gunārs Klindžāns pieteicās privatizēt Rēzeknes lidlauka skrejceļu un zemi 21,9 ha platībā. Ministru Kabinets nolēma noraidīt šo pieteikumu.[10] 2011. gadā lidlauku nodeva Rēzeknes novada pašvaldībai, kas noslēdza sadarbības līgumu ar biedrību ”Latgales pilots” mazās un vidējās aviācijas attīstībai. 2012. gadā Gunārs Klindžāns informēja, ka atsakās no valsts īpašuma objekta privatizācijas. 2013. gadā Nacionālie bruņotie spēki bez atlīdzības nodeva Rēzeknes novada pašvaldības īpašumā lidmašīnu AN-2 izpletņlēkšanas apmācībai.[11]
Krievijas drona pārlidojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2024. gada 7. septembrī Latvijas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja Krievijas militārais bezpilota lidaparāts un piezemējās netālu no lokatora pie Foļvarkas ciema Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā,[12][13] pārlidojot pāri Audriņu lokatoram.[14] 9. septembrī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvji precizēja, ka tas ir ar sprāgstvielu aprīkots "Šahed" tipa drons.[15]
Aviokompānijas un galamērķi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šobrīd (2015) regulāri lidojumi netiek veikti.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Par Latvijas Republikas lidlauku aizsardzību, to statusu un lidojumu drošības garantēšanu
- ↑ Lidojumi virs Rēzeknes[novecojusi saite] 05.06.2014.
- ↑ «Abandoned & Little-Known Airfields». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 18. septembrī. Skatīts: 2014. gada 2. jūlijā.
- ↑ Henry L. deZeng IV. «Luftwaffe Airfields 1935-45 The Baltic States - Estonia, Latvia and Lithuania», 2020-05. 86. lpp. Skatīts: 2024-07-11.
- ↑ «PSRS politika Latvijā — teorija. Latvijas vēsture, 9. klase.». www.uzdevumi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-05-24.
- ↑ «Latvija PSRS sastāva». Spoki (latviešu). 2015-04-11. Skatīts: 2024-05-24.
- ↑ Matthew Ivanov (2024-04-21), Аэродром в ПАВИЛОСТЕ? Теория. Atjaunināts: 2024-05-24
- ↑ «Nezināmā vēsture: No Rīgas uz Latvijas pilsētām bijuši četri lidojumu maršruti». tautaruna.nra.lv (latviešu). Skatīts: 2024-05-25.
- ↑ Audriņos pierasts pie NATO radara, taču nepatika un aizvainojums saglabājies LSM.LV, 2014. gada 27. martā
- ↑ Rēzeknes lidlauku nenodos privatizācijai Madara Fridrihsone, Db, 2009. gada 14. decembrī
- ↑ Ministru kabineta rīkojuma projekta ”Par Ministru kabineta 2009.gada 23.decembra rīkojuma Nr.898 ”Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai” atcelšanu daļā” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)
- ↑ FOTO: Krievijas «Šahed» kaujas drona atrašanas vieta Rēzeknes novadā lsm.lv 2024. gada 10. septembrī
- ↑ «Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-09-08.
- ↑ “Drons lidoja netālu no Audriņu lokatora (NATO). Kas tiek noklusēts?” Soctīklotāju vidū nerimst runas par Latgalē nokritušo krievu dronu la.lv 2024. gada 10. septembrī
- ↑ NBS: Rēzeknes novadā nokritušais Krievijas «Šahed» drons bija aprīkots ar sprāgstvielu lsm.lv 2024. gada 9. septembrī
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| ||||||||||||||