Īpašums

Īpašums ir pilnīga varas tiesība pār kaut ko, t. i. tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tā visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no trešās personas ar īpašuma prasību.

Īpašums sevī ietver ne tikai tiesības, bet arī pienākumus, piemēram, rūpēties par īpašuma uzturēšanu, nodokļu maksāšanu un citu normatīvo aktu ievērošanu, kas regulē īpašuma izmantošanu. Turklāt īpašuma tiesības ir aizsargātas ar likumu, un jebkāda iejaukšanās no trešajām personām vai valsts ir atļauta tikai atbilstoši tiesiskām procedūrām un pamatotiem nosacījumiem.

Īpašuma tiesību jēdziens ietver arī vairākus apakšjēdzienus, piemēram, kopīpašumu (ja īpašums pieder vairākām personām), ierobežotas lietu tiesības (servitūti, hipotēkas) un mantiskās tiesības, kas var būt saistītas ar īpašuma valdīšanu vai lietošanu. Tāpat īpašuma tiesību izmantošana ir pakļauta valsts regulējumam, piemēram, ekspropriācijai sabiedrības interesēs, kur īpašums var tikt atsavināts ar kompensāciju. Turklāt īpašuma tiesības var būt mantojamas, un tās ir viens no galvenajiem mantas nodošanas veidiem nākamajām paaudzēm, ļaujot īpašniekam noteikt, kā tiks rīkots ar īpašumu pēc viņa nāves.

Ārējās saites

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Stanfordas Filozofijas enciklopēdijas raksts (angliski)
• Filozofijas interneta enciklopēdijas raksts (angliski)